Iestidzis

autors: ainaarinjs [dzejoļi]

Reizēm tiešām jūtos tā,
Itkā būtu iestidzis cementā
Jūtu ka kustēties paliek grūti
Tantiņas mani vēro caur loga rūti
Es domāju tik vienu, kā pakustēties
Kaut vēl vienu dienu
Apkārt neviena kas palīdzēt nāktu,
Jo esmu viņus pievīlis, lai tie vispār ko uzsāktu
Tie staigā man garām pat nepaskatās
Un tagad es saprotu ka vairs neviens mani nepasargās.
Lēnām es apjaušu to ka izejas nav
Un cements manāmi stingrs jau
Es kustos, nepadodos, es dauzu to ar dūrēm
Bet par maz laikam ar manām pūlēm
Man lēnām nogurst rokas
Un lai kādas būtu manas mokas
Tās neattaisno manas kļūdas
Pats vien iekāpu Tajā cementā
Ja man būtu ko dot,
Tad šo varētu ierakstīt manā testamentā.
Ir jauki ka ir arī cilvēki tādi
Kas pieņem mani arī šādu
Es pateicos jums ka man esat
Un lai cik tas jums grūti, ka nepametat.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-04-06 13:06
Un cements manāmi stingrs jau :DDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDDD eitunost !!! --smiedamies, izraksta aFtaram noriikojumu uz dolcija aalingji--
klusaisMiileetaajs	2011-04-06 16:30
Ar baudu izlasīju! Man patīk, ka citi arī ar kaut ko mokās. :)))
Plaanpraatinjsh	2011-04-06 16:43
Tā gadās,īpaši otrās dienas rītā,kad netiek no gultas ārā.
meenesakmens	2011-04-06 17:40
izeja ir vienmēr,galvenais lai sirds nepagurst,lai ir vēlme Dzīvot un vajag pieņemt sevi tādu,kādu nu Dievs radījis :) nu tādu vienreizēju un neatkārtojamu ... smagas izjūtas ,bet tik cilvēcīgas !
assortina	2011-04-06 21:42
Katram savs cements! :) Un, vispār, cements ir neaizstājams celtniecības materiāls, un tam nav ne vainas!!
ainaarinjs	2011-04-07 00:22
kārtējo reizi saku paldies visiem par komentāriem un prieks ka kādam arī patika :) bet nu mūsu visgudrajam kritiķim lapsu_aacis vnk kārtējo reizi parādam vidējo pirkstu un neņemam galvā :)
lapsu_aacis	2011-04-07 00:30
meli veel tie. nebuutu galvaa vai kaa citaadi njeemis, ij nebuutu tas pirkstelis liikais jaavicina. a dzejs patiesi suudiiks. prasti nostraadaaC, dafiga kljuudu, parj taa literaaro veertiibu , vispaar var pat nedomaat. taa sev- koljas skraapeejumi uz sienas ,pupliskajaa kjemertiinaa, arj bruuniitee pameerceetu pirkstiinu. taa,ka, deels, parj baironu ,tev shamaa dziivee vienalga nekljuut.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!