Ūsainais literāts...:)

kad kaķi marta sauli bauda
un skaļāk klusāk bieži ņaud
viņš sēž tik domīgs
dabu vēro
un apcer savu dzīvi sēro
ir atņemti tam dabas prieki-
vien palikuši daži nieki
viņš tikai sapnī baudīt var
ko citi augu dienu dar’
un skumjām acīm vēro viņas
tās vilinošās kaķpēdiņas
man mazliet žēl
ir tevis draugs...
bet tāda ir tā kaķa dzīve
kam liegta mīlu baudīt brīve
tad nolēma reiz runcis mans-
nu pietiek valstīties pa grozu
es labāk rakstīt mācīšos
gan lugas
dzejoļus
un prozu
nu sakiet ļaudis
vai ir prāts?
mans Pēcis kļūt grib
Literāts!