Klīstošā

autors: kanjons [dzejoļi]

Nu kāpēc tu neiemiedz...?

Vai tavi sapņi par tālu zudušā laukā
Kur jukušās dvēseles kliedz?
Tik tālu no prāta paliekām
Ka iestājas pasaules riets?

Nu kāpēc tu neiemiedz?

Piespied ar varu vai tumsas staru,
Bet plakstiņiem aizvērties liec.
Tik daudz ir satikts, veidots un raudāts
Ar pieri pret ķieģeļiem skriets.

Nu kurš tev kā Ievai ābolu nedod
Vai vakara elpu liedz?

Es zinu - tavas ilgas kā eņģeļu spārni
Un tūkstošiem domu kā bišu spiets.
Tāpēc tu klīsti gadsimtiem apkārt
Un mūžīgi neiemiedz...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
FAETONS	2011-03-07 15:51
Kopumā dzejas klātbūtni jūt,traucē eņģeļu piesaukšana,šajā gadījumā pilnīgi nevietā un samocītā epitetā "...tavas ilgas kā eņģeļu spārni..."(?!).
klusaisMiileetaajs	2011-03-07 18:36
Iedod pirms naktsmiera šai vismaz puslitra alus izdzert, un gulēs kā vabule! :))
straume22	2011-03-07 18:41
Klīstošā holandieša sindroms:)Pēdējais pants patika:))
wip4	2011-03-07 18:55
Man patika.:))
assortina	2011-03-07 22:04
Pa viļniem skrejošā...!! Suģestējošs dzejs! Man patīk!
noktirne6	2011-03-07 22:29
Patīk, bet nesapratu...Un mūžīgi neiemiedz...PAVISAM?
dadzisgan	2011-03-08 09:02
pavisam neslikti..
lapsu_aacis	2011-03-10 00:06
maļilas ļi ti pered snom, bezdemona??? --peerkonjbalsaa nodaardina-- :DDD

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!