Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziemai nākot.

Puteņu vērpetēs putēs drīz laiks,
Vaigu man skars kād spiskāriens maigs,
Putni cik klusēs, tik apsnidzis viss,
Tik sniegs nāktī zemi būs apsedzis.

Kā izlietas debesu asaras
Sals jumtkorēs garenas lāstekas
Un, gluži kā mūsu cerības,
Kritīs no debesīm sniegpārslas.

Tu pārvari bailes, ko glabā tev sirds,
Debesīs viena no zvaigznēm Tev mirdz,
Tad zini, ka tevi tā vienmēr sargās,
Par tavu laimi kā pratīs, tā gādās.
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?