Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atkal nokavēts

Tā pelēka diena bija,
Kad acīs tev ielūkojos
Brīvība tājās vēl dzirkstīja,
Tevī bija tāds miers.

Tu biji kā putns brīvs,
Kas pārņemts uz rietiem traucas,
Bet apvārsnis tev cilvēku vēra
Un putns aizmirsās.

Laiks lidoja tavā vietā,
Neizmērot manu mīlestību...
Tad biju laimīga es beidzot,
Caur rozā brillēm vēros pasaulē.

Tagad apzinos savu kļūdu,
Man putnam spārnus atdot vajadzēja,
Vajadzēja, kad putns tos tikko iedeva
"Lidot!"putns brēca, bet es nesapratu...
Viedokļi par dzejoli
 Zanux16  2004-08-03 14:16 
Šis dzejolis ir veltītsmanai pirmajai mīlestībai.
 luminosa  2004-08-03 14:41 
cik aizkustinoshi =D
 sirsnucite  2004-08-03 15:37 
manuprat Te nekaa smiekliiga nav!smuki vaardi!
 pooh  2004-08-03 17:02 
Jauki jau bez gala, iekshaa ir, bet aaraa naakot vajadzeetu arii nedaudz kaut ko
pastriipot, palabot. Pushkina rokraksti arii tiirais smeereejums ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?