Iet lietū mājas

autors: publicists [dzejoļi]

Būt nemīlētam, nīstam!
Kāds sods tas ir?
Iet lietū mājās
Ar pazudušu, sārtu seju.
Tu lūpā iekodies,
Bet sāpēs smaidi,
Kad centies nedomāt,
Par briesmu monologu.
Te dzīve tāda
-Var sajukt prātā!
Kā pazudusi ēna esi tu,
Kas meklē saimnieku,
Ir laime - gaidīt siltumu
Un nesaņemt to laikus.
Kāds teicis ir,
Pasaule pie tavām kājām
Guļu asarās un lūdz,
Lai glābtu to,
Ar savu mīlestību.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2010-10-15 00:10
saarta seja = seja pazudusi seja nav sejas. analogjijaas iz fortochki dulo. $tirlic zakril fortochku, dulo i$$chezlo. ponjal?
ZARNU_MAISS	2010-10-15 09:08
Mīlestība var glābt tikai attīroties no negatīvajām enerģijām.
klusaisMiileetaajs	2010-10-15 10:17
"Ir laime - gaidīt siltumu Un nesaņemt to laikus." ??????????? Kas tad tie par jokiem? :))) Vai tik tu nestrādā Rīgas Siltumā, ko?
Plaanpraatinjsh	2010-10-15 14:48
Jā, no kroga mājās jātiek visos āra apstākļos- lietus,sniegs vai migla.
straume22	2010-10-15 16:22
Mums laikus siltumu palaiž, man citu reizi vilnas zeķēs pat kājas sāk svīst:)
assortina	2010-10-15 21:26
Man nesen siltumu pieslēdza!! Uzreiz cita jušana!! :)
ehidna	2010-10-16 07:25
Tu visu pareizi saprati! L`udz, L`udz!"Loti skaists dzejolis!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!