Zagle.

Jā,es pārkāpu bausli,
jā,es zagu...
mazu kripatu laimes,
mazu kripatu baudas,
un dzēru no tavas
dvēseles.
Tu man to ļāvi,
un tomēr es zagu,
paņēmu to,
kas nepieder man...
Tagad vārdus
kā naglas
miesā man dzīs,
visi tie laimīgie,
visi tie tiklie,
kuri dvēseles slāpes
napazīst...
Nosodīs,zākās,ienīdīs,
kā akmeņa sitiens
būs vārds,
no tiem,kurus
piekrāpis kāds.
Un arī tie,
kuri izliekas,tēlo
un tomēr paši
paslepus grēko,
būs gatavi mani
krustā sist.
Jā,es pārkāpu bausli,
Jā, es zagu...
Un tikai tie,
kas dvēselei salstot
bez mīlestības
vientuļi klīst,
tie mani
sapratīs....