Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Martā Rīgā (2006)

Uz acīm krāsainas stikla brilles,
Lai pasule krāsaina rādās.
visapkārt pelēka draņķība
Vajag krāsas vismaz kautkādas.
Sules stari izgaismo drūmumu,
Pelēki kalni ielas malās.
Kūstoša sniega paliekas
saulē, mitrumā trūd un ārdās.
Daudzi desmiti izsmēķju mētājas
sīki gruži tos papildina.
Iziet ārā saulītē tajos skatīties?
Nu nemaz nevilina.
Četrās sienās kur karstums neciešams
Tinos kamolā,grimstu miegā.
Sapņos lēkāju zaļā zālītē
Kad zied pienenes un nau vairs sniega!
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-08-14 12:15 
..6tajaa gadaa Tu veel biji jauna un smuka :)
 hefny  2010-08-14 13:06 
ārā un iekša ir tomēr jauki,visos gadalaikos,tas tikai atkarīgs no tā,ko grib
saskatīt,just.
 vanadziene  2010-08-14 14:53 
Rīgai nav ne vainas...Bet cilvēks jau vienmēr alkst pārmaiņu.:)
 klusaisMiileetaajs  2010-08-14 17:31 
Nē, eugen! Dzejniece arī tagad ir baigi smuka! :)
 assortina  2010-08-14 19:01 
Piekrīt Vanadzienei!!
 Naktsvijole_es  2010-08-15 12:37 
Arī ar krāsainām brillēm pasaule būs pelēka,ja Tevī pelēkums mājo...
 Plaanpraatinjsh  2010-08-16 07:38 
Piekrītu visiem komentiem.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?