Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izlauzties

Sapītas dzeloņdrātis apkārt man,

Nesaraut un cauri izlīst nav iespējams.

Dziesma bez melodijas neizskan,

Un tīrums palicis ravējams.

Var visu atņemt,kas rokām taustāms,

Lai mirklī kāds gandarījums top.

Bet vai tādēļ es dzimis raustāms,

Lai dzīvē dzīvi dzīvot to neizjūtot.

Savādo vārdu pasaulē ejot,

Ir kāds un kādam ir dots.

Uzjundīt jūtas, tik liegi smejot,

Lai justos vienmēr apjūsmots.

Gaišākas domas es uzņemu sevī,

Tumšām žogu uzceļot.

Es silti un droši ieeju Tevī,

Tā vēl vienu sirsniņu paceļot.
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-08-05 15:11 
"Es silti un droši ieeju Tevī" Ja vīriešiem nav drosmes un tie pēc dabas ir tādi
bailīgāki, tad tie ieies Tevī diezgan nedroši,vairākas reizes iemēģinot spert pirmo
soli, bet var tā un neienākt, palikdami pilnīgi auksti... m-jā, ko es te tādu
sarakstīju?...patīk man tas virsraksts tomēr: "Izlauzties" Ir kāda vāja cerība,ka
viesis paliks silts u ieies, jo "Un tīrums palicis ravējams".(notrauš sviedru lāsi ar
nēzdoga maliņu)
Baigi filozofiska dzeja...m-jā.

 Plaanpraatinjsh  2010-08-05 15:55 
Padomā kā ārā tiksi!
 Naktsvijole_es  2010-08-05 18:28 
Hmm..jā,tāds interesants,īpaši nobeigums...sirsniņu paceļot..:)
 klusaisMiileetaajs  2010-08-05 21:53 
Roc tuneli, kamēr sargi guļ!
 assortina  2010-08-05 22:07 
Ļoti izjusts un labs dzejs!
 lauvene4  2010-08-08 23:40 
tāds uzjundījošs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?