Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

cilvēcība

Alkatībā rīts uzaust daudz skopāk,
Maz ir to saules staru,
Kas izlaužas caur skopumu,
Mazāk maize garšo pēc lepnuma,
Vairāk to ēdam ar īgnumu.
Naidā diena sniedz spēku šodienai,
Maz tā atstāj rītdienai,
Mazāk mīlestības dvēselē,
Vairāk tu ienīsti pats sevi.
Cietsirdībā vakars liek nedomāt
Liek aizmirst - esi tu bijis cilvēks.
Viedokļi par dzejoli
 gunarszibens  2010-07-31 01:03 
Nav slikti vietaa var saciit, ka ir labi. :)
 vanadziene  2010-07-31 15:37 
Naids un mīlestība ir pretpoli, no viena līdz otram tikai viens solis. Cilvēks sevī
asimilē tādu pozitīvu un negatīvu jūtu kvantumu, ka prāts to pat nespēj aptvert.
Jautājums tikai, ko mēs no tā rādām citiem...:)
 klusaisMiileetaajs  2010-07-31 22:42 
Baigi labi uzrakstīts, jā!
 SVemotion  2010-08-01 12:25 
Tu to doomā nopietni?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?