Es zinu, ka pasaule nogurs manis.

autors: jannulle [dzejoļi]

Es zinu, ka pasaule nogurs manis
Kādā aizpampušā pēc kafijas
Smaržojošā rītā.
Un varbūt nebūs pelēks
Un varbūt nemaz nelīs lietus
Un varbūt nemaz , nemaz man tajā
Vairs nevajadzēs vietas.
Es zinu, ka pasaule nogurs manis
Un nogurs arī tevis
Un varbūt, ka būs jau par vēlu
Labiem vārdiem bez dežūrsmaidiem
Un varbūt, ka nevienam nebūs žēl
Jo par daudz it visa ir žēlots...
Kas to lai zin?
Ir tikai īres līgums
Uz grūti definējamu laiku…

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2010-06-17 10:16
Uznāca žāvas...:)
straume22	2010-06-17 10:30
(apklāj kwazim muti ar mežģīņotu nēzdogu -gandrīz jauns,reizi tik iešņaukts)
kwazimorda	2010-06-17 12:47
Paldies,Straumīt!;)
gunarszibens	2010-06-17 14:37
Viss jau notiek tikai uz labu. :)
klusaisMiileetaajs	2010-06-17 19:30
Paldies arī no manis, Straumīt! :)
piparmeetra5	2010-06-17 19:30
Radās secināju, ka cilvēks arī vietu pasaules īrē... pat tad, kad dvēsele ir aizsaulē...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!