Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

putekļi

Debesis zilas un mākoņi balti
Nedz vēja, nedz lietus
Vien putekļi gaisā virmo tik stalti
Un aizskalo melnas mums ierastās ietves

Es asaras slauku un debesīs veros
Bet putekļi acīs spiežas no jauna
Es tuvajiem piedurknēs ķeros
Kādēļ šī migla melnā pārklāj mūs ļauna?

Cēlās vēji, smagi tie pūta
Putekļus bargi tie sūtīja peklē
Bet vēl joprojām putekļi sūta
Asaras no tiem, kuros tuvākie meklē...

Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-06-08 09:31 
Nabaga puikiņš(noglauž galvu),tik daudz ciešanu izteikts šajās rindās...dzīve ir
putekļi,ko tur...
 klusaisMiileetaajs  2010-06-08 19:27 
Tagad jau daudz kur ceļus remontē, un man arī tie putekļi jau līdz kaklam! :)
 assortina  2010-06-08 23:05 
Oda putekļiem!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?