Slāpes

Man tavam smaidam augstu kalnos pakaļ dzīties

Es tavu lūpu saldās kaisles dzēris reiz

Un mūžam, pieskaroties, nenobīties

Bet izjust slāpes, cik es alkstu glāstīt vēl.



Tik vienu rīta blāzmas rasas dzirksti

Nāc savām lūpām manā sirdī sēt

Tad atkal manos pirkstos balatās jūras smiltīs irsti

Un viļņu šalkās čcuksti ka reiz nāksi vēl.



Nāc izrauj dvēselīti manu

No staignā purva saviem glāstiem pretī saulei cel

Un klusi kā ar sniegpulksteņu zvanu

Ar savām sārtām lūpām manu paļāvību dzer:))