Tumsā ..
Lēni un klusi
Viņa gāja uz to pusi ,
Nakts bija tumša,
auksta,tukša .
Viņai nebija bailes ,
Bet ilgas pēc laimes.
Tā lēnām tuvojās,
un pie sevis pukojās.
Tumsa to skāva
un projām rāva.
Tā pretojās
Un
Pēc nakts viņa pazuda,
Varbūt izgaisa.
| Viedokļi par dzejoli |
| esome |
2010-04-13 16:28 |
| kas nu atkal par šausmu stāstu:(( |
| pipars27 |
2010-04-13 16:52 |
| dazjreiz celjsh ar labiem nodomiem ir brugjeets uz elli;) |
| Naktsvijole_es |
2010-04-13 17:20 |
| ..atkal naktī murgi rādīsies...-arī pukojas-..:D |
| Plaanpraatinjsh |
2010-04-13 17:56 |
| Drausmīgi.... |
| klusaisMiileetaajs |
2010-04-13 21:34 |
Traki, jā! 11.aprīlī arī kāda 30-gadīga meitene izgāja no mājām Mētrienā un vēl līdz
šim nav atgriezusies. Šodien braucu gar Mētrienu. |
| piparmeetra5 |
2010-04-14 08:19 |
| Maigs paziņojums raidījumā Degpunkts. |
| sekspiirs_5 |
2010-04-14 09:56 |
| Nevajaga nelaimes, slimos, bomžus apdzejot. Vienkārši nevajaga. |
| tavssargs |
2010-04-14 20:26 |
| Partizāņiem visādi gadās... |
| ofni |
2010-04-15 18:27 |
| Kāpēc laimi jāmeklē tumsas pusē? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!