Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...tu dzīvs

Kā embrijs
Slēpjos siltās segas krokās
Un ieklausos
Kā sēcot sienas pulkstens
Laiku skaita.
Bet gaisma nāk,
Rauj segu nost,
Met mani dzīves rokās.
Ir izjaukts miers!
Ak, dzīve, dzīvīte!
Es apzinos,
Ka nebūs citādāk.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-03-07 09:50 
Jā,paldies Dievam,dzīvs.:)
 klusaisMiileetaajs  2010-03-07 09:53 
Tu laikam gribēji rakstīt - siltas dzemdes krokās, ko? :)))
 sekspiirs_5  2010-03-07 10:18 
Dzejniece, kas segas krokās
Jūtas mīļajam kā rokās,
Laiku apstādināt cer -
Nakts
par īsu, kur tas der?

Nedusmo, dzejniec, ka es no segas krokām izlīdu ar
Dresleriskām sajūtām. :))
 kwazimorda  2010-03-07 12:18 
Nobeiguma pietrūkst.Mana versija:
Es apzinos,
Ka nebūs citādāk-
Pēc sestdienas
Nu
galva sāp...:))
 straume22  2010-03-07 12:25 
A par kuru embriju iet runa,kurš varētu slēpties siltās segas krokās?
 FAETONS  2010-03-07 17:11 
Interesants dzejolis.
 klusaisMiileetaajs  2010-03-07 18:02 
Tu, Fantenton, esi redzējis bēgošu embriju? :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?