Rīgas tēlojums nereālisma stilā ;)

Baltas mūra stabules
Stāsta balti melnus dūmus
Un tie gaisā atgādina
Melnām dzīslām vītus krūmus
Tie lido augšup
Rokas šīs rok alas tukšās debesīs

Melnas stīgu ielas vijas
Stiepj dzīslas, tievas, garas
Garām mūriem, garām sētām
Kuri klusē, sevi vēstām
Baltās Rīgas bloka mājas
Aug kā balti kristāli
Raugās mierīgi, bez elpas
Slēpjot savas kāpņu telpas

Saknēm zemē ieaugusi Pētera baznīca
Baltu vīna mūža torni
Uz kura melna ciparnīca

Parki baltām rīta sūnām
Audzē sevī kokus mūra
Lai to baltie smilgu ziedi
Pavasarī birst kā jūra

Baltais bruģis piespiež ausis
zemei. Klausās Rīgas valsi.
Tas kā baltas maizes rikas,
Mitras, salipušas pikas.
Izaug tas un sazarojas,
Meklē savu patību
Laiku, kas, tam cauri ejot,
Paiet, sauc par mūžību.
Ēkas, kurām tas iet garām,
Atklāj vietas būtību,
Cilvēkus, ko tajā ieliek,
Sauc par Rīgas pilsētu.