tik mirklis

autors: esome [dzejoļi]

Raibs kaķēns ņerkst uz putniem
Piesnigušos bērza zaros.
Tik dziļi cilvēciski ņerkst,
Jo klāt tiem nespēj tikt.
Un, dzerot rīta kafiju,
Es klausos viņa balsī,
Līdz klusi, klusi atkal iesāk snigt.

Es baudu trauslo, nesaplēsto
Rīta mirkli
Un domīgs vēroju,
Kā smaržkociņa dūmi
Graciozi griestos gaist,
Kad aizliedz kvēlot tam.
Tik neprātīgi mīlu es šo dzīvi.
Dod, Dievs, ka nemanot to spētu vaļā laist!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2010-02-18 07:18
Iedo tak ēst kaut ko tam kaķam! :))
Plaanpraatinjsh	2010-02-18 09:02
Kārtīgs kaķis to putniņu kā nieku dabū zobos,viņš jau arī mīl dzīvi,bet ēst tad gribās.
ofni	2010-02-18 09:13
Vai "nemanot" nav jāliek komatos, tādējādi būs skaidri saprotami, ka grūtības ir tās, kuras tu nevēlies sastapt pārejas posmā. Labāk baudi rīta mirkļus un par to nebēdā. Ir lietas, par kurām nav varas.
Bils	2010-02-18 10:08
padaudz ņerkst tas kakis.:)
Naktsvijole_es	2010-02-18 11:07
Dod,Dievs..:)
esome	2010-02-18 13:38
ofnim :) ... nav gan jāliek komatos, bet, paldies, ka esi par to domājis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!