Ir mīlestība atnākusi

Ir mīlestība atnākusi
Par spīti visam
balta stalta
sirds namdurvju priekšā stāv
ar rētām pārsietām
un cirstām,
bet vēl joprjām dzīva
un gaida...
un smaida...
caur asarām rūgtām
tik silti...
ar acīm zilām,
kā atvariem dziļām
dzīvesgudrām..zvīļām

Tomēr tik skaista
par spīti sāpēm un rētām
un purviem, kur brists
vēl skaistāka ..
rotājusies
asaru krellēm
kā dimantiem īstiem
tērpusies baltā
pilnām rokām
smaržīgiem ziediem

kā vasara
pec ilgas ziemas
kā dāvana
pēc bada gadiem
kad liekas
nav palicis
cerības nevienas

stāv un gaida
un smaida
tik svēta un cēla
vēju sajauktiem matiem
basām noberztām kājām
Bet laimītga
Jo sagaidīta
tad, kad vairs
negaida neviens
trūcis vārais
ticības pavediens

Bet viņa tagad
projām neies
durvis veras...
tauriņu simti ceļas
pārsēji gaist