veltijums( dela krusmatei)
Gadi tie vēja spārniem
Projām aizlido
Tik atmiņas par skaisto,
Mūsu sirdis sasilda.
Gadi tie mūs nesaudzē
Ar katru gadu ko dzīvojām
Vien vecāki mēs kļūstam
Bet, kamēr mūsu sirdis
Dzīvos jaunība
Mēs nekad nepagaisīsim
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2010-02-05 16:38 |
| Par krusttēvu tad aizmirsi. |
| GedertsPiebriedis |
2010-02-05 17:32 |
Dzejniece nojauš, ka vecumā būs vēl čābiskāk nekā tagad. Bet daži te, bezrūpīgie
dzejas lasītāji, par to nemaz nedomā un priecājas uz velna paraušanu. |
| piparmeetra5 |
2010-02-05 18:50 |
| Skaidrā prātā šito nekomentēšu... |
| wip4 |
2010-02-05 19:16 |
...nja.... Daži cilvēki ar laiku kaut ko iemācās, bet te nu laikam ir bezcerīgs
gadījums. No sērijas - kā es māku, tā es maunu. :(( |
| esome |
2010-02-05 20:10 |
| pievienojos wip4 :0 |
| klusaisMiileetaajs |
2010-02-05 20:38 |
| Nepiekrīt esomei! :) |
| assortina |
2010-02-05 22:45 |
| Visu cieņu veltījumam! |
| straume22 |
2010-02-06 20:43 |
| Visu cieņu assortinai... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!