Sirsnīgs cilvēks

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Viņš sniegā atstāja dzeltenu sirdi..
Vējš aizpūta pēdas..
Viņš kokā iegrieza zaļu sirdi.
Ar dzintara asarām to aizklāja priede.
Ko darīt vēl?
Viņš paķeris vīli, to izgreba sliedēs
Tam vilciens nobrauca rokas..
Varbūt sirdis jācērt kokos?

Vai dzirdi, tu dzirdi?
Kur iekalt, iecirst mākslīgo sirdi??

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
piparmeetra5	2010-01-30 08:51
Kāpēc obligāti tik ļoti jāgrib cirst?
Plaanpraatinjsh	2010-01-30 09:05
...dzeltenu sirdi...(?)jā, iespējamas jau visādas figūras.
kwazimorda	2010-01-30 09:21
Jāuztetovē uz pakaļas.
esome	2010-01-30 10:36
...paga, paga, par to dzelteno sirdi sniegā jau bija diskusija!!!
klusaisMiileetaajs	2010-01-30 13:24
Kāds pats, tāds draugs. :))
assortina	2010-01-30 17:21
Es piekrītu Kwazim!!
vanadziene	2010-01-30 22:39
Kaut kur iegriezt un iekalt (vai sniegā iečurāt) sirdi nav tas, kas otram dāvāt dzīvu, siltu, uzticamu... Lai ārišķības paliek jaunajai paaudzei!:))
ofni	2010-02-01 09:43
Ir ārišķības nākušas no sentēvu(māš(t)u) pieredzes. Ir sirdis griezuši šie durvīs sirsnīgi ar nodomu, Lai neatliekamos darbus darītu un sirsnīgi uz debesīm acis šai brīdī pavērstu. Tā ir?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!