Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...piedod man, piedod

Es mēģinu atgriezties pagātnē,
Bet durvis uz turieni ciet.
Bikli klauvēju,
Klausos.
Klusi soļi aiz durvīm.

Never vaļā...
Man jāaiziet.

Nav ne dusmu, ne skumju,
Tik gaišs starojums.
Bija,
Nebija,
Varēja būt...

Vairs nav svarīgi mums.


Katram sava dzīve-
Sava laime un slogs.
Piedod man,
Piedod,
Ka toreiz

Leduspuķēs bij logs.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-12-20 09:10 
Tad tu esi tā vanīgā, ka PLP mājas apkures katlā uguni izlaidi un šim trubas
aizsala..? :)
Bet PLP pats jau arī nav bez vainass - sieviešiem nedrīkst svarīgas un
atbildīgas lietas uzticēt. It sevišķi tik aukstā laikā..! :((
 esome  2009-12-20 09:14 
...trāpīji desmitniekā!!!Bet nevajadzēja tev tā uzreiz pa visu DZ.dz., uzrakstītu
vārdu ar cirvi neizcirtīsi...
 klusaisMiileetaajs  2009-12-20 09:21 
Es ta ko..! Lai nāk PLP un pats pasaka, ko domā! :)
 Plaanpraatinjsh  2009-12-20 14:39 
Jā, tā bija, visa cūku ferma palika bez siltā ēdamā un sivēni sala.Vēl jau remonts
nav pabeigts,jāmaina rores.
 GedertsPiebriedis  2009-12-20 15:07 
Labi, ka ir kāds, kurš uzņemas vainu. Kaitējums jālikvidē, bet tāpat jau ap sirdi
vieglāk, ja neesi viens.
 assortina  2009-12-20 18:42 
Jā, Adventa laiks - piedošanas laiks!
 Aizved_mani  2009-12-21 19:26 
Skaisti, man loti patika...paldies!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?