Uztorkāsim?

Par lēnu...
Divdesmitčetru stundu neizzūdošs smaids
Žilbst acis no apkārtnes spilgtuma
Viss mirdz
Lēnām krāsojas
pēlēkas mājas ir pelēkākas
Cilvēku ģīmji rozā kā sivēniem
Spīd deguni un pieres
ar taukiem viss nosmērēts
Solis liekas mazs
Smiekli skan nenorimstot
Lidojums spilgtā zālē
Bēdas ir smieklīgas
Debesis griežas
Stīvs guli karuselī
Pasaule liekas iekarojama
Ar knipi uzlaist gaisā visu!

Par ātru...
Tumsa
Baltas putas no mutes
Asinis no deguna
Drebulis krata pat matus
Cilvēki no sivēniem par līķiem
Vēnas pamst
Saule tek acīs
To nevar paturēt


Tas bija kā sprādziens
Tik vilkt un vilkt
Līdz plaušas sāp un galva griežas
tomēr par daudz...
Pārdozēju