Ej un meklē

Kam dota ir ticība,
Lai runā ar Dievu,
Kas ienīst citus,
Lai meklē sev sievu,
Tam kas domā par kāzām,
Lai skroderis drānu šuj,
Kas staigā ar kājām,
Rokas, lai ceļ.
Kas domā par nāvi-
Tas nemirs tik drīz,
Jo katram savs laiks.
Tik vientuļi mēs
Spēlējam dambreti ar dzīvi,
Lai izvilktu lozi
Pilnu ar laimi.
Mēs cilvēki esam,
Mīlam mēs darbu
Un nedarbus savus,
Bet nosodām citus,
Jo vieglāk ir tā,
Kas zin, lai pasaka tev
Par sevi
Kāds esi un būsi,
Kam dzīvosi.
Es zinu vien
Ka pasaulē laime
Ir vientuļa,
Jo meklē tā
Saimnieku savu,
Lai varētu radīt,
Ko vienkārši jaunu,
Lai cilvēkam paliktu silti.
Kad paliekam slinki,
Mums negribas laimes,
Bet lāci, kas pienes.
Es zinu būrī būt cilvēkam grūti,
Tad saplēs važas un ej,
Kur negaida tevi,
Jo zini, kad klauvēsi tu,
Kāds atvērs un paņems pie sevis,
Lai radītu pasaulē jaunu,
Bez ļaunuma spēles.