Rītdienas enģelim.

autors: tausts [dzejoļi]

Nakts pieklauvēs pie loga,
Zvanot ar savu klusumu.
Auksti tur un tumšs,
Aiz mūsu pēdējās līnijas.

Vējš šūpina liegi
Nogurušā bērza zarus.
Ātri upe aiznes
Izlieto asaru bēdas.

Diena izšķīdina skumjas,
Parasto rūpju plūsmā.
Ēnas pazūd strautā
Dzīve rit savu gaitu.

Būs vēl mākoņi,
Un pļavās pavasara ziedi.
Būs kāda mļā roka un glāsts.
Cik žēl-bet vai tā būsi Tu?

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-09-28 06:52
Es nu gan to nezinu. :))) Lai pati nāk un saka!
sekspiirs_5	2009-09-28 08:56
Nevajadzēja "cik žēl" beigās.:)
Muuza13	2009-09-28 09:41
Neticās, ka to rakstījis Taustiņš. Progress acīm redzms. Bet pēdējā rinda nedaudz bojā kopējo radīto iespaidu.
Naktsvijole_es	2009-09-28 11:24
cik žēl,bet tāda ir dzīve..:)
hefny	2009-09-28 12:31
Žēl gan.Dzīve turpinās.škaistā satmiņas -paliek-vienmēr un ar mums.
Virgin	2009-09-28 13:06
Man arī tā pēdējā rindiņa nepatīk:(Nevajag neko nožēlot,taustiņ:))
Plaanpraatinjsh	2009-09-28 20:33
Labs,jo virsrakstā eņģelis pieminēts.
assortina	2009-09-28 21:03
Tāds skumjš! Bet ļoti skaista noskaņa!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!