Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pasaka

Apskauj mani vēlreiz
Tajā pasakā, ko reiz uzbūrām mēs

Tajā pasakā, kur no
kokiem pilēja medus,
bet tagad vien
sasalušas asaras mīt.

Tajā pasakā, kur Saule mita mūsu sirdīs,
bet ne debesīs
Tagad vien silda sasalušo sirdis

Tajā pasakā, kur putni dziedāja
un kukaiņi rāpoja, un
citi zvēri mita.
Tagad pārakmeņojušās fosilijas
sastingušas guļ.

Tajā pasakā, kur ziedi plauka
un zāle elpoja, un zeme smaidīja.
Tagad sastindzis, sažuvis un izkaltis
it viss.

Kur gan palicis šis sapņu dārzs,
kuru radījām ne no kā?
Kāpēc mūsu ēnas tajā vēl it kā
nemanot slīd?

Gribu izkrāsot šo pasaku no jauna,
bet kāds man nozadzis
it visas krāsas.

Es muguru tev pagriezu un
visa pasaka tad sadega...
Viedokļi par dzejoli
 ne_jau_taa  2009-09-25 18:40 
Visas pasakas sākas ar - reiz bija... :)
 hefny  2009-09-25 20:31 
Labi, ka sadega, nevis spūst.
Pasaka skaista.
Būs -nākamā!
 buchinja_es10  2009-09-25 20:55 
Tagad nevajag pasaku, bet gan uzburt realitāti! :))
 klusaisMiileetaajs  2009-09-25 20:58 
TS teiktu, ka atombumba bijusi uzmesta. :))
 assortina  2009-09-25 22:26 
Pagājušais bieži rādās rožainās krāsās...!!
 dadzisgan  2009-09-26 08:53 
KM,neitronu bumba..
tad viss paliek..
drūma aina..
 kristine1129  2009-09-27 13:12 
Skaisti!
 ZARNU_MAISS  2009-09-27 18:33 
Vienkārši te ir runa par neattīrītiem organismiem.
 Plaanpraatinjsh  2009-09-27 19:56 
Uijjj....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?