Par cukuru...
Par cukuru,
kas ātri izkūst tējā.
Par tekilām,
kas nenopirktas tiek.
Par sarunām,
kas tagad apklust vējā,
Par atmiņām,
kam šoziem jāsagaida sniegs...
Par vietām tām,
kas kādreiz saucās mūsu,
Bet tagad lietū pamestas man šķiet
Līdz brīdim, kad tām tuvosies no jauna
Kāds cits un teiks,
Šeit kāds ir bijis, daudz pēdu vienuviet...
Par tavu acu mirdzumu un stāvu
Un balsi maigo,
kas vēl manī skan,
Par lidmašīnu debesīs tik cēlo,
Kas atlido bez tevis atpakaļ...
Par vietu tavā sirdī
nu jau brīvo ,
No kuras vēlēji man projām iet..
Par mīlestību trauslo,
kas vēl manī dzīvo,
Nu tai ir jāmācas ar vienu kāju skriet...
Par sapni to, ko nesapņojām kopā.
Tas gana skaists,
žēl - nesanāca tam...
Par sarunām,
kas tiek nu vējam skopam...
Par spēku to, kas teic man-Stāt,ne soli!!!
... nu, nevar atpakaļ...
es nerakstīšu...
| Viedokļi par dzejoli |
| evuliite |
2009-09-19 08:50 |
dzeja man sak iepatikties arvien vairaak..it seviskji,ja tik skaidri un skaisti var
izteikt savas domas ...juutas :).. man patika.. :).."kaut ka beigas ir kaut ka jauna
sakums"..jaatstaj vieta mazam ceriibu starinjam :) |
| kwazimorda |
2009-09-19 09:41 |
| Ļoti patika. |
| SOLENA |
2009-09-19 09:46 |
| Vai, ceļi saļodzījās, tik skaisti...:) |
| beatriche__ |
2009-09-19 10:13 |
| Skumjas,skaistas rindas.. |
| klusaisMiileetaajs |
2009-09-19 10:18 |
| Tik mokošs un reizē satraucošs dzejolis sen nebija lasīts. Jo majo... :)) |
| netaakaavisi |
2009-09-19 10:52 |
Tik satraukta diena dīkst.
Nezinu,vai piedzimt drīkst.
Nezinu,vai elpa man
plaušās.
kaut kāda nākotne
Starp priedēm jaušās.
Bet tālē -
Galvu reibinošs
mežs,
Bez atmatām zemē tvēries.
Un kāpu visgals
Uz jūras bezgalību svēries.
Te
dzīvību ņēmis ik krūms.
Katrā zaļumā dzīvība jaušas.
Kāds te dzimis jau sen pirms
mums
Un ņēmis skābekli plaušās.
Gribas te palikt un būt.
Te ir ko zaudēt
Un ir ko
gūt.
Tās drazas jūrmalā -
Tās ir mūsu.
Patika Tavs dzejolis..((: |
| Meredita |
2009-09-19 12:09 |
| Jā, smeldzīgi un skaisti :)Ir izdevies :) |
| dadzisgan |
2009-09-19 12:36 |
| ..bravo,Ne tā,kā visi.. |
| Virgin |
2009-09-19 15:35 |
| Nu kā viens vīrieša gabals tik emocionāli var uzrakstīt?Brīnišķīgi:))) |
| Virgin |
2009-09-19 19:26 |
| Netaakaavisi,tavs darbs arī jauks:))) |
| Muuza13 |
2009-09-19 19:29 |
Ja nevar atpakaļ, dodies uz priekšu.
Un atmiņas par skaisto bijušo Tev paliek, tās
nepazūd. |
| buchinja_es10 |
2009-09-19 19:57 |
Skumjas , mīlestība dzejā virmo,
Dzejnieks atzīst- neiet vis man kā pa
pirmo...:(
:) |
| klusaisMiileetaajs |
2009-09-19 20:33 |
| A, kur PLP pazudis? |
| papele13 |
2009-09-19 21:21 |
| Jā mīla vienmēr ir salda,bet atmiņas atsta rugtumu uz visu dzīvi!!! |
| assortina |
2009-09-19 22:31 |
| Bravo autoram!! :) Man gribējās, lai pēdējā frāze būtu - Priekā!!! :) |
| Tutututa |
2009-09-19 22:54 |
| skaisti, izjusti..paliek zheel, ka nekas lidziigs nav piedziivots |
| Princesse |
2009-09-20 00:11 |
| Labs, sevišķi sākuma panti. :) |
| lauvene4 |
2009-09-20 00:20 |
| skaista pārdomu dzeja:) |
| Burve77 |
2009-09-20 01:43 |
labi uzrakstīts:)) Daudzi vīrieši prot ļoti labi izteikt jūtas, nepavisam nebrīnos,
ka arī šis autors to prot. Un labi prot. |
| dadzisgan |
2009-09-20 07:17 |
paldies,kas ieskatijās..
paldies,Burve,es vēl viskaut ko protu.. |
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus,
lūdzu reģistrējies oHo.lv
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!