Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Latvijai

Vairogs zem akmens, šķēps dziļi zemē durts,

Zobens zem velēnas, cirvis naidniekam krūtīs.

Pats kareivis bāleliņš gulēj lauka maliņā.

Virsū auga ozoliņis uz staltā tautu dēla.


Klejos mana dvēselīte pāri tēva līdumam ?

Jauns aizgāju kariņā`i sargāt savu dievzemīti.

Te atstāju līgaviņu, kāzu dienu gaidīdam`,

Te paliek šūpulī jaunais zemes sargātājs.


Reiz vilks mani dēlu dēli manus kara zābaciņus,

Celsies viņu gaišie prāti pret Latvijas naidnieciņu.

Cirtīs velnus, cirtīs jodus, nokaus svešo karaspēku;

Un tad manas meitu meitas audīs latvju karodziņu.


Mosties, manas tautas gars -

Sarkan` balti sarkanais!
Viedokļi par dzejoli
 sarma7  2009-09-10 09:56 
Labs!!!:)
 straume22  2009-09-10 10:07 
Pēdējās divas rindas labas.
Kliedz kliegšus savus dēlu dēlus-
Tu nesakliegsi un
nesasauksi.
Un nav jau kurli gaišie prāti viņu,
Tie svešās zemēs māj
ar savas
tautas karodziņu...
 eugen  2009-09-10 13:56 
..kkaa leeti.. [bet loozungi nekad nau bijusji daargi..]
 Plaanpraatinjsh  2009-09-10 17:50 
Vispirms jāpamostas katram pašam,tas ir sākums visam.
 klusaisMiileetaajs  2009-09-10 18:10 
Būtu tavssargs te..!
 assortina  2009-09-10 21:09 
Es piekrītu Eugenam!!
 markinc  2009-09-11 15:00 
kaut kas no Brūveru Pētera...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?