Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dāvana

Es pat nezinu, kā sasildīt tevi-
kritušo zvaigznīti no debesīm...
Tu man kā dāvana iekriti plaukstās
un iemirgoji pašā sirds viducī.

Tavas asaras vispār nav asaras -
pieaugušie nemēdz tā raudāt...
Asaru lietus kā smaragdiņi
manā dvēselē ielīst smaidā…

Kā man sasildīt tevi- kā!
kad tu kā uguns jau tagad dedzi...
Baidos - sadegsi manās plaukstās
un uz debesīm atpakaļ bēgsi…
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-09-06 13:48 
Nu, tur mums kaut kas ir jādara? :)
 cukurzirnis  2009-09-06 14:24 
Pārāk gan netici tām kritušajām zvaigznēm! Kas kritis, tas kritis. Kaut vai vienu
reizi...:(
 tavssargs  2009-09-06 14:58 
Par dzeršanu un iešanu bez atļaujas ārā no kara daļas ne viens vien ir zaudējis
zvaigznītes.
 Plaanpraatinjsh  2009-09-06 17:53 
Labāk būtu par eņģeli rakstījusi.
 hefny  2009-09-06 20:00 
PIlnmēnes bija, bet zvaigznes gan nekrita vakar manā dērzā.
 assortina  2009-09-06 20:21 
Jā, pārāk karsta uguns ir bīstama !! Ievēro drošības noteikumus!! :)
 buchinja_es10  2009-09-06 22:35 
Aizskāra. Mīluma pilns dzejolis. Ļoti patīk!
 vanadziene  2009-09-07 12:20 
Grūti sasildīt svaigznīti, jo tā jau izstaro siltumu, grūti noturēt zvaigzni, -tai
savs ceļš ejams...:) Jauks dzejolis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu