Dāvana

autors: kodax [dzejoļi]

Es pat nezinu, kā sasildīt tevi-
kritušo zvaigznīti no debesīm...
Tu man kā dāvana iekriti plaukstās
un iemirgoji pašā sirds viducī.

Tavas asaras vispār nav asaras -
pieaugušie nemēdz tā raudāt...
Asaru lietus kā smaragdiņi
manā dvēselē ielīst smaidā…

Kā man sasildīt tevi- kā!
kad tu kā uguns jau tagad dedzi...
Baidos - sadegsi manās plaukstās
un uz debesīm atpakaļ bēgsi…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2009-09-06 13:48
Nu, tur mums kaut kas ir jādara? :)
cukurzirnis	2009-09-06 14:24
Pārāk gan netici tām kritušajām zvaigznēm! Kas kritis, tas kritis. Kaut vai vienu reizi...:(
tavssargs	2009-09-06 14:58
Par dzeršanu un iešanu bez atļaujas ārā no kara daļas ne viens vien ir zaudējis zvaigznītes.
Plaanpraatinjsh	2009-09-06 17:53
Labāk būtu par eņģeli rakstījusi.
hefny	2009-09-06 20:00
PIlnmēnes bija, bet zvaigznes gan nekrita vakar manā dērzā.
assortina	2009-09-06 20:21
Jā, pārāk karsta uguns ir bīstama !! Ievēro drošības noteikumus!! :)
buchinja_es10	2009-09-06 22:35
Aizskāra. Mīluma pilns dzejolis. Ļoti patīk!
vanadziene	2009-09-07 12:20
Grūti sasildīt svaigznīti, jo tā jau izstaro siltumu, grūti noturēt zvaigzni, -tai savs ceļš ejams...:) Jauks dzejolis...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!