.....kā Mūsu pasauli tuvumā pārvērst....

Vēl redzējusi nebiju
Es Eņģeli tik tuvu sev,
Bet nu to esmu skārusi,
Kad torīt sniedzu roku Tev.
To bezgalīgo iespēju
Nu gaidu es ik dienu,
Reiz nāksi Tu un paliksi,
Un neatstāsi mani vienu.
Man Dieviņš jau ar aci miedz,
Pat spēks no viņa tiek,
Lai visu to,ko Tu man sniedz
Tev simtkārt atdarīts no manis tiek.
Es jūtu tik daudz maiguma,
Par kuru Paldies vēlos teikt,
Un galvenais,man ir tā sajūta,
Es laimīga nu visur varu steigt.
Kaut kur,kaut kā Tu parādījies,
Lai beidzot būtu savādāk,
Un nu Tu esi man visapkārt,
Pat nevēlos es citādāk...
Ir patiesība vārdos šajos,
Tā vēl aizvien es Tevi jūtu,
Un vēlos es,lai blakus man -
Tu vienmēr laimīgs būtu...