Apjausma par dzeju

autors: voldemaars [dzejoļi]

Es reiz šeit rakstīuju dažas rindas
Un dvēseles gabalu pieliku klāt
Un tagad tik sapratu, cik toreiz greizi
Bij pārtraukt šo nodarbi turpināt

Kaut nevedās vārdi un burti man gludi
Un vietumis rindas tik sausas var kļūt
Bet komentus palasot pašam no sevis
Kā pērles man jūtas no pirkstiem prom skrien

Un atkal es ceļos, lai uzaustu vārdus
Un domas kā drēbnieks tiem varētu klāt
Un tikai samaids, kas rotā tev seju
Ir visu ko es vēlēlos vēl saņemt par to.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Virgin	2009-08-13 17:39
Ar atgriešanos!:)))Man dzejolis patika.Skaisti pateici-lai uzaustu vārdus....:)))
GedertsPiebriedis	2009-08-13 17:41
Jaunais dzejnieks savā darbā atzīstas, ka velti viņš kādreiz ir atmetis dzejoļu sacerēšanu. To, ka dzejošanā ir bijis pamatīgs pārtraukums, pamanīs katrs vērīgs latviešu valodas lietotājs, bet, esmu pārliecināts, ka tāpēc neviens īsts oHo dzejnieks neņirgs un nepārmetīs, kā arī visrūdītākie kritiķi kļūdas vērtēs iecītīgi un iedzimtā augstsirdībā mudinās jauno censoni turpināt atsākto ērkšķu pilno jaunrades ceļu.
Virgin	2009-08-13 17:51
Kāds tu labsirdīgs šodien,Piebrieža kungs:)))
assortina	2009-08-13 20:34
Veiksmi dzejošanā!! ;)
klusaisMiileetaajs	2009-08-13 21:00
Kam negadās, jā! :)))
voldemaars	2009-08-14 08:43
Paldies par novērtējumu:) Man tas daudz nozīmē jaunām atziņām:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!