Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Apjaustā realitāte

Ejot pa naža smaili,
Un sajūtot ņirdzīgu dvesmu,
Izsmietos skatos
Es mīlu šo dzīvi..
Kas sāpēs jo košāki plaukst.
Un tā ejot uz priekšu arvienu,
Es jūtu cik plašumus lielus,
Pats debesu Tēvs ver savā godībā man.
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2009-08-12 13:06 
..Dieva labaakaa iipasjiiba ir pilniiga nepiedaliisjanaas.. [taa ir taa Jaunaas
Deriibas veests kurju ne katrs grib izlasiit - jo Dieva miilestiibas lielums sleepjas
tajaa faktaa ka vinjsj neiejaucas..]
 straume22  2009-08-12 13:43 
Nosaukums labs.
 Plaanpraatinjsh  2009-08-12 19:52 
Ujj,satriecoši.Nolasi to Aglonā.
 klusaisMiileetaajs  2009-08-12 20:15 
Būs jāielādē savā mobilajā....
 Virgin  2009-08-12 21:11 
Atver labāk pats sev plašumus:))Debesu tēvs tevi atbalstīs:))
 assortina  2009-08-12 21:39 
Es ,laikam, piekritīšu Eugenam!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?