Viņa nāk

Viņa gaida mani manā sapnī.
Katru nakti nāve nāk,
nebūs dienas nākamās.
Tiek sagrautas cerības pēdējās.
Manī iekšā plosās,
mans prāts sajauktais.
Šī drūmā nakts
mūžīgi nesīs manu saplosīto vārdu.
Miršu es sapnī savā,
asins sarkanās rozēs.
Viņa lēnām nāk,
pa asarām veidotu taku,
pēc dvēseles manas.
Pēdējo ko redzēju es,
rudens drūmo dienu ēnas,
klīstam asiņainā lietū.