atbrīvots

Ar sevi naktī runājos,
Dzimst sirdī trauksmas jausmas,
Es gultā guļu atbrīvots,
Pie kaimiņienes Ausmas.
Tik tagad beidzot saprotu,
Ir dzīvei kāda jēga,
Ka nevar sasilt ķermenis,
Kam norauta ir sega!
Ka tikai dodot varam gūt,
Kā teica kādreiz Rainis,
Ka nevar pārtraukt dzeršanu,
Ja izdzerts vēl nav spainis .
Šīs visas dzīves gudrības,
Es tagad likšu lietā,
Jo pēkšņi mīksta kļuvusi,
Ir mana alga cietā!
Ar mani viss tiek sataupīts,
Tiek mazināts uz goda,
Un velti gaidot sēdu es,
Uz baltā klozetpoda.
Ja neesi tu taupijis,
Tu naidnieks esi varai,
Jo nozīme ir radusies,
Pat vecai stikla tarai.
Kā kādreiz bargais aizliegums,
Ar alhahola draudu,
Tā tagad aizliegts iztērēt,
Pat neesošo naudu !
Es ceru,ka šī akcija,
Ar laiku kādreiz beigsies,
Un cilvēks spēku pārpildīts,
Uz darbu priecīgs steigsies.
Bet pagaidām vēl kluss ir viss,
Pat manāmas nav jausmas,
Es gultā guļu atbrīvots,
Pie kaimiņienes Ausmas.