Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Un atkal

Krīt dienas
Kā saplēstas krelles,
Kuras uzlasīt nespēj neviens
Un satumst vakars.
Nāk atkal jauns rīts
Ar baltu dvieli pār plecu.
Tas rosās, pielej gaismu it visur
Un visi možas un ceļas un veļas:
Redzu; svētelis garām kājam
Bradā pa rītrasas pielieto pļavu
Un manas bērnības atmiņas uzvirmo gaisā;
Jau atkal...
Viedokļi par dzejoli
 kurpiite_  2009-06-28 08:36 
Skaties, ka tas svētelis Tavai ģimenei kādu bēbi neatnes, tīri latviska
nostaļģija...:)
 hefny  2009-06-28 09:26 
Vai tad bēbis kāda slimība ,vai?
Bērns tak Dieva dāvana un laime ,turpinājums! Nav
jau to vieglo dienu--ir klusa laime.
 Virgin  2009-06-28 14:08 
Skaisti:)Es pa Jāņiem arī daudzus svēteļus redzēju,gar Daugavu braucot.
 assortina  2009-06-28 21:59 
Skaists, lirisks dzejs!!
 straume22  2009-06-29 08:37 
Bet krelles taču jūk un krīt visas reizē...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?