Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vientulība

Katrā cilvēkā tā mīt,
Viešņa bieža viņa nav,
Bet ir laiks,
Kad atnāk tā,
Vienkārši un neizdibināmi.
Skatos acis tavās,
Meklēju es siltumu,
Nevis vilnas džemperi,
Siltu roku sajūtu,
Vēlos apkampt tevi.
Klusums brālis rotaļājas,
Ko tas meklē?
Nezinu es
Vainīga ir vēlme mani,
Sastapt tevi vakarā,
Tad, kad gribas siltumu.
Paņemu es krūzi piena,
Atceros es bērnību,
Labās lauku mājas,
Nogurušās mātes kājas,
Siltās maizes garšu,
Tad man paliek vientuļi,
Esmu liels un pieaudzis,
Sapņi paliek bērnībā,
Manī mīt tik darbs,
Tad nāk vientulība
Klusi apēd tā,
Manu darbu augļus,
Vēlos tikai vienu,
Skaistu vasarīgu dienu.

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-06-27 17:37 
Dodies uz dzejnieku tusu un tu nebūsi viens! :))
 netaakaavisi  2009-06-27 18:57 
Nu tad negaidi to vasarīgo dienu,
ej pie viņas...;)))
 Virgin  2009-06-27 19:00 
3.datumā tevi gaidīsim un būs skaista diena:)
 wip4  2009-06-27 21:37 
..vientulība nav tur, kur esi viens ar sevi.Tur tikai klusums un sakļauti spārni vēja
gaidās...Labs!:)
 kurpiite_  2009-06-28 08:03 
KUr ta notiks tas tuss?:)
 assortina  2009-06-28 21:43 
Vientulība ir cilvēka iedomu auglis!! Viss notiek galvā!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?