Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

viņš un viņa

katru dienu tas garām skrien
piestāj un dodas tālāk
ilgas pēc mājām, kuru tam nav
iekliedzot tīruma mālā
piesviežot mežu galotnes
dziedošiem atbalsu putniem
paskrienot garām zibošiem
staciju uzrakstu burtiem

katru dienu tā stāv
nekustoties no vietas
pēc tāluma ilgodamās
trīsot no dunošām sliedēm
un reizē nespējot pamest
zilzaļās mežmalas priedes
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2009-06-19 23:36 
Interesants dzejs!! :)Jā, nez vai vilciens ilgojas pēc stacijas, un stacija pēc
vilciena??!
 hefny  2009-06-19 23:40 
Liktenis.
 vanadziene  2009-06-19 23:42 
Izklausās kā stāsts par vēju un pieminekli...:))
 sarma7  2009-06-20 08:01 
Njā, bet vai piemineklis ir priedēs? ...vējš vai vilciens kaut kur skrien,bet šoreiz
laikam tās būs tikai domas, kas nerod mieru...:)
 cukurzirnis  2009-06-20 10:15 
Ļoti labi, tikai to vienīgo komatu vajadzēja izdzēst, citādi tas izskatās kā viens
mats uz noskūtas galvas:)
 kurpiite_  2009-06-20 10:54 
Cilvēkam gadījās ilgoties, trīcēt un kas gan priekš tā visa ir viens lieks komats?:)
 pagaliite  2009-06-21 14:33 
Pieturas zīmes lieku tikai tad, ja tās gadās rindas vidū. Rindas beigas jau tāpat
norāda uz pauzi. Paldies par komentāriem:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?