Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laimes sala.

Tā neaizsniedzamā laimes sala,
Tā mūžīgā cerība,
Uz turieni ceļa gan nava,
Bet visiem prātā tā.
To sasniegt grib lieli un mazi,
Lai kādi tiem nodomi,
Kam īsto ceļu lai prasu,
Kam jautāt padomu?
Jau ilgus gadus es eju
Uz to pusi,kur sala mirdz,
Jau liekas,ka teju,teju,
Bet priekšā stāv novakars zils.
No rīta atkal es aušos,
Šo brīnumu meklēt došos
Un vējiem un puteņiem ļaušos,
Kamēr vien pukst mana sirds.
Viedokļi par dzejoli
 Jozepa  2009-04-28 01:03 
Vai šonakt redkolēģijā rūķīši strādā,ka viss tik ātri notiek?
 Burve77  2009-04-28 01:18 
Redkolēģijā sēž jauki rūķi, nav tur čūskas, nikni pūķi, dzeja, tikko uzrakstīta,
portālā jau lasās glīti:)
 klusaisMiileetaajs  2009-04-28 06:49 
Ai, Jozepa, Jozepa..!
 ZARNU_MAISS  2009-04-28 07:22 
Pirms ceļa attīri organismu no negatīvām enerģijām un sārņiem.Obligāti!
 Vejslota  2009-04-28 07:51 
Paraudzīju pulsu- pukst.
 netaakaavisi  2009-04-28 10:13 
jauks...:)
 bariss  2009-04-28 15:40 
Brauc pie Somālijas pirātiem:))
 sekspiirs15  2009-04-28 18:08 
Piedod man, dzejniec, bet šis darbs mans liekas samākslots, uz bis domāts.:)
 Virgin  2009-04-28 19:42 
Tas rakstīts 15 gadus atpakaļ,kad es vēl biju jauna un duma.Piedodiet.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?