vai sapnis?

Reiz sēdēju es jūras malā
kaut kur starp tūju – mēneskrastiem...
uz saules uzkarsēta akmens
....un vārījos!!!

Ne siltais vējš,
ne viļņu smagais maigums,
ko jutu katrā nervu galā
jau pārmirkušās pēdās,
nav spējis mani mierināt.....

Un brīdī, kad nospļāvos
par neveiksmīgo psiho analīzi,
pie manis piepeldēja nāra....
skaista!...maita! – nodomāju, parādot tai mēli

Stingusi pētīju to, kas pētīja mani...
jo sastinga viss - ne tikai mana mēle...

Piemiedzot aci, tā teica:
Dodu Tev minūti saprast, ko vēlies.....
....tad griezīšu laiku atpakaļ
...un štuko, - kur dēties 