ZIEDIŅŠ.

Trakulis vējš savā skrējienā,
Norāva ziediņu spēcīgā tvērienā.
Virpuļu virpuļiem to nesa sev līdz,
Bet vēja spēki izsīka drīz.
Tā,nu,ziediņš upē krita
Un sākās tam dzīve cita.
Tāds miers un klusums iestājies,
Vien upei ļauties un debesīs lūkoties.
Bet,mānīgs tāds klusums un miers,
Drīz upei līkums,pagrieziens.
Nu nav vairs ūdens maigie glāsti,
Un mierinošie stāsti.
Tiek svaidīts ziediņš putojošās krācēs,
Līdz sašķīst tas krāsainās lāsēs...