V ā r d s.

Tāpat kā upēm, okeāniem un jūrām,
Ir gultnes, kur tie ērti gulst,
Un ūdeņi, kur bagātīgi plūst.
Tā arī vārdam – pamatam it visam,
Ir pagalvis, kur burtiem gult.

Ik burts no alfabēta, sadraudzībai sveikts,
Kā pērles krellēs, tos glīti vārdā sien.
Tik daudzveidīgām niansēm nu bagāts,
Kā ziedu pļavā – dzejā, uzplaukst tas,
Un baro dvēseli, kā lekns piens.

Ja upēm, okeāniem un jūrām,
Ik vietu līdz pat gultnei mērīt var,
Tad burtu sakopojumā, ik vārdam,
Nozīme kā ēna līdzi nāk,
Un mūžība kā atbalss garā skan.

Viss Visums radies Vārda dēļ,
Ārpus tā, par mūžību var mazs ko sacīt.
Riest dārzā asni ziemcietēm un
Domās klīst mans nesaprastais prāts.
Slīgst diena vakarā un dzejai jāliek punkts.