Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mīlēt ir kā ciest!

Dvēsele aiz loga klauvē
Mīlestības vārdā!
Palagi un asaras
No zvaigznēm krīt,
Jo Mīlestības auglis tiek saukts
Tev un man.
Tavs vārds ir Saule
Manējais kā Mēness.
Vai tas ko maina?
Mīlestība tiks pakārta Everesta smailotnē.
Tam Liktens lēmis tā,
Lai atbilžu vairāk nebūtu.
Lai esmu Mēness, Tu karstā Saule
Mūsu Mīlestībā
Ziedi plaukst un bēdas mirst...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-04-08 17:28 
Nu gan samurgoji, ko..? :))
 assortina  2009-04-08 17:45 
Pretpoli pievelkas!
 sekspiirs15  2009-04-08 17:46 
Ja tā nopietni: par cik % Tu tici tam, ko sarakstīji?:))
 tavssargs  2009-04-08 21:17 
Nu, bļin..!
 PlayWithAnGeL  2009-04-08 23:38 
es to rakstīju pirms 5ciem gadiem :D:D
 lavanda3  2009-04-09 15:47 
kāda tam nozīme, arī pēc pieciem nekas nav manījies, ceru :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?