Latvija.

Kad atskatāmies pagātnē,
kad atskatāmies pagātnē
tad redzam ,redzam skatu šo-Latviju
barikāžu, ugunskuru, ļaužu Dvēseļu apdvesto
pretī Sistēmai tā stājas
Ar Dvēseli pretī , nedomājot
Ne par to, ka miljonāri kļūsim, ņemsim, „dosim”, lieli kungi būsim...
Nebija jau „nekas īpašs”, tik kailām Dvēselēm salā stāvējām
Ar pliku Patiesību piesegušies, „nekas īpašs”, speciāls-vienu domu domājām...
tik janvāra putenis sagrieza Brīvību trauslu
trīs zvaigznes debesīs, cilvēki pāri Latvijai
Rīga - Latvijas sirds bija tā...

ak, Latvija, Latvija
mīļotā, mana mīļotā, Latvija mīļotā

Kam, kam tas vajadzīgs bija
Ja šodien Saeimas logu rūtis kā tautas asaras bira
Vai mums tas vajadzīgs bija?
kāda tā mūsu Latvija
kritusi, cietusi, dažreiz dziedājusi dziesmu klusu
pelēka, asa, bet vai tāpēc maza?
Latvija- dažreiz kas dziedājusi dziesmu klusu
kāda tā Latvija mūsu?
saprotam, dzīvē šajā svarīgāks par visu-
Tēvzeme, kāpu zelts atmirdzēs sirdīs mums
Debesis atspulgos cerību!

ak, Latvija,Latvija
mīļotā, mana Latvija, Latvija mīļotā