Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

[ Ie ] pazīsimies ,cilvēkbērn!

No dzimšanas -

Uzklausu mīlestības – aklās ,
Tās skaļi neprasot ceļu
Kaut sirds soļos atskan
Mēmi nakts salnas

No dzimšanas -

Esmu kurla – nelaimīgajām
Pat nezinu to vārdus
Kas mani tā mīl
Lai piedod tās , ka bez atbildes
Skatos viņās

No dzimšanas -

Esmu – jāņtārpiņa mirklis
Pirms viss sācies un beidzies
Un man nav attaisnojuma
Pēc būtības

Daudz laimes dzimšanas dienā
Lai kas Tu esi un būsi
Uz redzēšanos...

Viedokļi par dzejoli
 Naktsvijole_es  2009-02-10 17:30 
žel,ka tā...varēja būt arī savādāk...
 Vejslota  2009-02-10 19:45 
Šis laikam arī KlusajamMīlniekam veltīts!?
 assortina  2009-02-10 20:50 
Ļoti jauks veltījums KM dzimšanas dienā!! :)
 klusaisMiileetaajs  2009-02-11 07:26 
Nu, paldies, paldies..! :)
 Delta  2009-02-11 14:14 
Vispār runāts par sižetu no mīlestības personifikācijas viedokļa.Cilvēks piedzimst
mīlestības aktā [ ieskaitot , arī negatīvos negadījumus, kad bērns ir ieņemts
vienpusējas mīlestības procesā - piem. ,izvarošanā ].Bērns piedzimst - jebkurā
gadījumā viņš ir mīlestības auglis , kurš ienāk šajā pasaulē mīlēt un darīt visu
pārējo ]. Cilvēku uzrunā dzīves laikā dažādas mīlestības , piem., abpusējas ,
vienpusējas, laimīgas, nelaimīgas un tml. ] Šī ir mīlestības formu uzruna.Cilvēks
tiek uzrunāts.Es te sevi pakomentēju.
 hefny  2009-02-11 18:30 
Patika
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?