Visu tikai sarežģījam... :(

autors: PlayWithAnGeL [dzejoļi]

Lai kur arī tas laiks zustu
Vienmēr saule spīdēs un lietus līs.

Lai kur arī pasaule atrastos
Vienmēr tā salti atsauksies.

Jo vienmēr pasauli saskaitām
Atņemam un apgriežam.

Nebūs ne miera, nebūs ne laimes,
Vienmēr to tik sarežģījam.

Bet pulksteņi tik sit savu takti
Un laiks, vējam sitot, līdzi mūk.

Saule vienmēr augsti spīdēs
Lietus vienmēr silti līņās.

Jo pasaule neatrodas purvā
Bet gan Tavā sirdī.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Kikbokseris_21	2009-02-03 06:03
Jauks
exizeaar	2009-02-03 07:01
piekrītu Kikbokserim. un arī par to sirdi piekrītu. tā pat visnotaļ arī piekrītu visu sarežģīt - varbūt tad ir, ko skaisti vienkāršot. jo citādi viss būtu tāds kā plakans. un kaut kas no Sirds varētu palikt neieraudzīts. bet neieraudzīt būtu mazliet žēl. tādēļ jauki, ka kaut ko no Sirds parādi. nu, kaut kā tā. :))
klusaisMiileetaajs	2009-02-03 07:08
Piekrītu exizeaaram. Kaut kā tā. :))
___SHaDoW___	2009-02-03 07:24
nepiekritu nevienam
exizeaar	2009-02-03 07:31
nepiekrītu SHaDoW :))
Plaanpraatinjsh	2009-02-03 08:29
Nepiekrītu klM. Nesaprotu,kā var pazust laiks?!!
PlayWithAnGeL	2009-02-03 17:13
Kāpēc jāakcentējas uz laika pazušanu? var taču teikt arī par laika zaudējumu, izniekots laiks u.t.t.
assortina	2009-02-03 17:14
Piekrītu visiem komentētājiem!! :)
klusaisMiileetaajs	2009-02-03 18:01
Es vairs pats sev nepiekrītu. :))
Naktsvijole_es	2009-02-03 18:08
es vairs nesaprotu piekrist vai ne..:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!