Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Manai Latvijai /veltījums 13. janvāra notikumiem/

Es tevi mīlu,
Kā bērns mīl māti,
Tevis vienmēr ir par maz!

Lai kur es būtu,
Slāpstu pēc Tevis,
Kā bērns pēc savas māmiņas.

Grūtajos brīžos
Skatos Tev acīs un redzu,
kā mīli Tu mani.

Un tagad viss otrādi -
Tu raudi klusi,
Jo sirds Tava piekususi.

Pļauka pēc pļaukas
Kā nātres dzeļ,
Vaimanā mana zeme.

Piedod, Latvija,
Saviem bērniem,
Kuri neapzinās, ko dara!
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2009-01-15 06:59 
Tāds... līdz galam neiznēsāts...:P
 Plaanpraatinjsh  2009-01-15 09:06 
Domā kaut ko gaišu,par pirmo mīlestību,vai.
 kodax  2009-01-15 10:38 
Skaties, vai Tev iznēsāts, Vējslota!
 klusaisMiileetaajs  2009-01-15 10:41 
Es personīgi nesaprotu, par ko visi visapkārt te gaudo. Ne kara, ne bada, ne
epidēmiju taču Latvijā nav! :)
 Buorda  2009-01-15 11:24 
Izklausās, ka mīli...pats neko negribot dot....tik lūdzot piedošanu.......
 Buorda  2009-01-15 11:29 
Tagad ir otrādi......Varbūt mātei vajag tevi??
 tavssargs  2009-01-15 11:33 
Nodevējus nošaut!
 ne_jau_taa  2009-01-15 13:54 
Dzimtenes mīlestība ir brīnišķīgas jūtas.
Es tās vēl atceros...reizēm...
 kodax  2009-01-15 15:48 
Buorda, mans ieguldījums ir diezgan liels! Savlaik strādāju restaurācijā un man ļoti
smagi noskatīties uz to, kā tiek iznīcināta vēsture...
Mātei vajag mīlestību un ne
tikai manu, bet visu bērnu!
 assortina  2009-01-15 19:25 
Es arī reizēm atceros tās skaistās jūtas!!!
 kwazimorda  2009-01-15 20:21 
Šito nesaprast man.Vienīgais,ko esmu mīlējis ir -iedzert...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu