Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Samta sirds

Samta sirds
kā samtene
manā dārzā viz
un kā saules gaisma
puķu pļavā mirdz.

Samta sirds
kā kastaņsvece
manā kokā dzimst
un kā maziņš brīnumiņš
koku zaros krīt.

Samta sirds
kā rudens lapa
rožu ielā krīt
un kā saules pieskāriens
manās rokās krīt.
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2009-01-07 00:16 
skaisti sanācis, tikai tas "krīt" mazliet par daudz...
 Naktsvijole_es  2009-01-07 09:18 
Skaisti samtaini...
 tavssargs  2009-01-07 09:25 
Baigi interesants! Derētu ar dzejnieci iepazīties tuvāk, varbūt nāks armijā.
 Plaanpraatinjsh  2009-01-07 09:25 
Flanelim un vadmalai arī nav ne vainas.TS pateiks ka no vadmalas šuj karavīru
šineļus.
 klusaisMiileetaajs  2009-01-07 11:05 
Pufaikas sirds? :))
 GedertsPiebriedis  2009-01-07 11:56 
Ne katram lasītājs uzreiz top skaidrs, ko dzejniece tam gribējusi pateikt, bet katram
ir saprotams, ka kaut kas nav kārtībā.
 FAETONS  2009-01-07 17:17 
Sapņaini lirisks,bet rūpīgāk jāpiestrāda.
 assortina  2009-01-07 20:56 
Tada pūkaina sirsniņa!! :)
 Vejslota  2009-01-07 21:49 
Kas tā par maigu kastaņsveci vīriešiem, varu iedomāties, bet , ko Tu domāji ar to
"samta sirdi manā kokā dzimst",- nesaprotu gan!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?