Tukšums.

autors: runcene [dzejoļi]

Tāds iekšējs tukšums.
Un neviens to nespēj piepildīt...
Auksti.
Un neviens nespēj sasildīt...
Melns plankums, kurš nekad nekļūs krāsains,
Un jūra, kura vienmēr būs sāļa.
Smaids, kurš vienmēr no sirds,
Un asara- īstas.
Bet sirdī joprojām tukšums,
Kuru nespēj pildīt neviens.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
pasmejies	2008-12-19 17:24
Visur bēdas, pasmaidi, priecīgāku skatu uz dzīvi.
tavssargs	2008-12-19 17:55
Tad kāpēc vēl līdz šim neesi iestājusies armijā, ko?
Vejslota	2008-12-19 18:08
Runcenīt! Pienāks runču laiks un tad jau! ;))))
irfa28	2008-12-19 21:17
Jūtos tāpat
mistik	2008-12-20 00:42
Tas ir pārejoši!!
Bils	2008-12-20 12:22
Man kaķis guļ starp kājām gultā...viens Es esmu ar domām savām Nakts un ziema, salst Putniņiem, kaķiem un...man Jo dvēselei sega par aukstu Tik dzīvība viena guļ kājgalī klusi Paglaudīta un iemigusi...
klusaisMiileetaajs	2008-12-20 13:18
Tu gribi lai melnais plankums paliek sarkans? :))
bariss	2008-12-20 18:03
Sirds tukša. Tad no kurienes smaids?
Bils	2008-12-20 18:57
kāds nav redzējis Plānprātiņu?
lauvene4	2008-12-21 00:07
nekad nesaki nekad

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!