smaiduleja

smaidulejas ielejā naivi baltā kur
aug baltās nātres un raibās dilles
kaimiņu pagasta varenā meiča
pazaudēja reiz rozā brilles
ko tā nu iesāks
ko grābs un ko ķers
iespējams nervu drapītes dzers
neredz neko ja nav briļļu uz acīm
pat princi baltā zirgā ne
vakars uz ezera
sāksies tracis

tās acis
tās acis
es aizmirst nespēju
par bezrozābriļļu acīm
mūžam domāšu

tā dzīvoja visi nu smaidulejā
un meičai bez brillēm bij citāda seja
vairs nemeklēja neviens rozā brilles
bet cītīgi audzēja nātres un dilles

tās acis
tās acis