attieciibas..nu vismaz kautkas uz to pusi!

Es nezināju,
ko Tu no manis vēlies
to nezināji Tu,
laiks gāja,
nekas nemainījās
tikai mokoša neziņa
par nākotni, par dzīvi.
Sasteidzot, neapdomājot,
kas notiks rīt
vai varbūt pēc gada.
Vai tas ir tieši TAS,
ko mēs vēlamies?
Viens otru?
Dzīvē..mēs meklējam,
kādu, kas mūs mīlētu,
ar ko kopā būtu laimīgi.
Neapdomīgi, kāda trūkuma dēļ
izvēloties kādu,
kas šo tukšumu aizpildītu,
bet tad pēkšņi attopamies,
kad ir jau par vēlu,
negribās sāpināt...