Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ilūzija...

Tik īsta un dzīva
Šķiet ilūzija
Ko uzpinu pēc saullēkta
Pēc skatienu sastapšanās
Tagad... liekot mēnesi aizbēgt
Atdurties pret lāsēm
Pasargājot stāvu
Tu ilūziju padarīji reālu
Izgaismojot tumšo sirdi
Ar smaida glāstiem
Ar patiesiem skatieniem
Ļaujot sirdij nodrebēt
No pacilātības
Ko Tavi vārdi ievieš
Manā stāstā...
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-11-20 10:50 
Jā,-lietainā laikā tas ir `joti svarīgi-būt optimistiskam!Jauki.
 Plaanpraatinjsh  2008-11-20 12:53 
Uzpilini kaut ko uz saulrieta un tad vēro.Laikam strādā kādā ķīmijas labaratorijā -
tur arī nemitīgi tiek pilināts un vērots.Mēs palīgskolā kādreiz ar balto fosforu
taisījām blīkšķus. Vareni sanāca.
 tavssargs  2008-11-20 14:45 
Dzejolī, PLP, ir runa par pišanu nevis par pilināšanu! Duraks...
 mistik  2008-11-20 20:29 
:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?